No ganībām līdz eksportam
19. gadsimtā Vecās ostmalas teritorijā darbojās kokmateriālu tirgotāji un zāģētavas. Baļķus no Bārtas pa Liepājas ezeru nogādāja Liepājā, kur tos pārstrādāja un eksportēja, tostarp uz Franciju.
Dzelzceļš dzen industrializāciju
Dzelzceļa ienākšana Liepājā 1871. gadā strauji veicināja rūpniecības un tirdzniecības izaugsmi. 1879. gadā dzelzceļa tilts pāri kanālam savienoja ostu ar industriālo teritoriju ap mūsdienu AE Partner atrašanās vietu.
Top burinieki – pirmā iziešana pasaules mērogā
19. gadsimtā Vecās ostmalas apkaimē darbojās arī kuģu būvētavas, tostarp Dimitrija Dargeviča kuģubūvētava. Tās būvētie burinieki devās tālos reisos, palīdzot Liepājai kļūt par starptautiski nozīmīgu ostas un rūpniecības centru.
Pirmie soļi automatizācijas virzienā
1883. gadā Ganību ielā tika sākta perforēta skārda un graudu tīrīšanas iekārtu ražošana. Nelielā darbnīca ar augstas precizitātes iekārtām kļuva par vienu no agrīnajiem tehnoloģiskās ražošanas piemēriem šajā teritorijā.
Inovatīvas iekārtas iekaro pasaules tirgu
1887. gadā Engelberts Šulte darbnīcu pārveidoja par modernu fabriku ar daudzveidīgām metālapstrādes iekārtām. Tās ražotie trijeri ieguva starptautisku atzinību, bet līdz 1909. gadam tika saražoti aptuveni 3000 trijeru, kas nonāca dažādos Eiropas un Krievijas impērijas tirgos.
Inovācija kā domāšanas veids
Engelberta Šultes fabrika bija viens no tehnoloģiski modernākajiem uzņēmumiem sava laika Liepājā. Jau 1890. gados tajā tika ieviests acetilēna gāzes apgaismojums – piemērs tam, kā inovācijas kļuva par neatņemamu uzņēmuma ikdienas sastāvdaļu.